Conjugación de ructare
Personalformen des Präsensstamms
| rūctō |
|---|
| rūctās |
| rūctat |
| rūctāmus |
| rūctātis |
| rūctant |
| rūctem |
|---|
| rūctēs |
| rūctet |
| rūctēmus |
| rūctētis |
| rūctent |
| rūctābam |
|---|
| rūctābās |
| rūctābat |
| rūctābāmus |
| rūctābātis |
| rūctābant |
| rūctārem |
|---|
| rūctārēs |
| rūctāret |
| rūctārēmus |
| rūctārētis |
| rūctārent |
| rūctābō |
|---|
| rūctābis |
| rūctābit |
| rūctābimus |
| rūctābitis |
| rūctābunt |
| Imperativ I |
|---|
| rūctā! |
| rūctāte! |
| Imperativ II |
| rūctāto! |
| rūctāto! |
| rūctātōte! |
| rūctanto! |
Nominalformen des Präsens- und Partizipialstamms
| Infinitiv Präsens |
|---|
| rūctāre |
| Infinitiv Futur |
| rūctātūrum/-am/-um esse |
| Partizip Präsens |
|---|
| rūctāns, rūctantis |
| Partizip Futur |
| rūctātūrus/-a/-um |
| rūctandī, rūctandō, ad rūctandum, rūctandō |
|---|
| rūctātum / rūctātū |
|---|
Personalformen des Perfektstamms
| rūctāvī |
|---|
| rūctāvisti |
| rūctāvit |
| rūctāvimus |
| rūctāvistis |
| rūctāvērunt |
| rūctāverim |
|---|
| rūctāveris |
| rūctāverit |
| rūctāverimus |
| rūctāveritis |
| rūctāverint |
| rūctāveram |
|---|
| rūctāverās |
| rūctāverat |
| rūctāverāmus |
| rūctāverātis |
| rūctāverant |
| rūctāvissem |
|---|
| rūctāvissēs |
| rūctāvisset |
| rūctāvissēmus |
| rūctāvissētis |
| rūctāvissent |
| rūctāverō |
|---|
| rūctāveris |
| rūctāverit |
| rūctāverimus |
| rūctāveritis |
| rūctāverint |
Nominalformen des Perfektstamms
| rūctāvisse |
|---|
| rūctātus/-a/-um |
|---|