Conjugación de conviciari
Personalformen des Präsensstamms
| convīcior |
|---|
| convīciāris |
| convīciātur |
| convīciāmur |
| convīciāminī |
| convīciantur |
| convīcier |
|---|
| convīciēris |
| convīciētur |
| convīciēmur |
| convīciēminī |
| convīcientur |
| convīciābar |
|---|
| convīciābāris |
| convīciābātur |
| convīciābāmur |
| convīciābāminī |
| convīciābantur |
| convīciārer |
|---|
| convīciārēris |
| convīciārētur |
| convīciārēmur |
| convīciārēminī |
| convīciārentur |
| convīciābor |
|---|
| convīciāberis |
| convīciābitur |
| convīciābimur |
| convīciābiminī |
| convīciābuntur |
| Imperativ I |
|---|
| convīciāre! |
| convīciāminī! |
| Imperativ II |
| convīciātor! |
| convīciātor! |
| - |
| convīciantor! |
Nominalformen des Präsens- und Partizipialstamms
| Infinitiv Präsens |
|---|
| - |
| Infinitiv Futur |
| convīciātūrum/-am/-um esse |
| Partizip Präsens |
|---|
| convīciāns, convīciantis |
| Partizip Futur |
| convīciātūrus/-a/-um |
| convīciandī, convīciandō, ad convīciandum, convīciandō |
|---|
| - / - |
|---|
Personalformen des Perfektstamms
| convīciātus/-a/-um sum |
|---|
| convīciātus/-a/-um es |
| convīciātus/-a/-um est |
| convīciātī/-ae/-a sumus |
| convīciātī/-ae/-a estis |
| convīciātī/-ae/-a sunt |
| convīciātus/-a/-um sim |
|---|
| convīciātus/-a/-um sīs |
| convīciātus/-a/-um sit |
| convīciātī/-ae/-a sīmus |
| convīciātī/-ae/-a sītis |
| convīciātī/-ae/-a sint |
| convīciātus/-a/-um eram |
|---|
| convīciātus/-a/-um erās |
| convīciātus/-a/-um erat |
| convīciātī/-ae/-a erāmus |
| convīciātī/-ae/-a erātis |
| convīciātī/-ae/-a erant |
| convīciātus/-a/-um essem |
|---|
| convīciātus/-a/-um essēs |
| convīciātus/-a/-um esset |
| convīciātī/-ae/-a essēmus |
| convīciātī/-ae/-a essētis |
| convīciātī/-ae/-a essent |
| convīciātus/-a/-um erō |
|---|
| convīciātus/-a/-um eris |
| convīciātus/-a/-um erit |
| convīciātī/-ae/-a erimus |
| convīciātī/-ae/-a eritis |
| convīciātī/-ae/-a erunt |
Nominalformen des Perfektstamms
| - |
|---|
| convīciātus/-a/-um |
|---|